Citāti no intervijas:
● Tik viegli ir kaut ko darīt – nopērc mikrofonu, atnes to mājās un Tu esi reperis. /Dzenis/
● Ir diez gan smieklīgi, ja pašam ir jāraksta sava biogrāfija - var sarakstīt Dieva zīmes, kas tik nav bijis.. /Dzenis/
Nododam saviem atbalstītājiem un sekotājiem jau sen solīto jaunumu. No šī brīža un turpmāk, mēs piedāvājam Jums iespēju iepazīties ar Latvijas Hip Hop kultūrā esošiem izpildītājiem un citiem cilvēkiem. Šo jaunumu iesāksim ar izpildītāju, kuru mēs pazīstam ar skatuves vārdu Dzenis.
Vārds/Uzvārds: Madars Jēkabs Dzenis
Vecums: 22
Skatuves vārds: Dzenis
Iesākot interviju sāksim ar ātrajiem izvēles jautājumiem:
Facebook/Instagram – Instagram @dzenismj
Whatsapp/Telegram – Whatsapp
Firefox/Chrome - Chrome (tagad), pirms 5-7 gadiem būtu teicis Firefox
Apple/Android – Android
No kurienes Tu esi?
Oriģināli es esmu no Kauguriem, Jūrmalas. Esmu labu laiku pavadījis Cēsīs, Saldū un Rīgā, bet personība man ir izveidojusies Kauguros.
Ar ko Tu nodarbojies ikdienā?
Cenšos būt pašnodarbinātais, šobrīd vairāk IT jomā. Varētu teikt, ka esmu multimākslinieks, iespējams tie ir pārāk skaļi vārdi. Cenšos atvērt interneta veikalu, esmu procesā. Palīdzu cilvēkiem, ja prasa palīdzību. Esmu atvērts.
Kāda ir bijusi Tava bērnība saistībā ar mūziku?
Man ir bijusi interese par mūziku, bet nekādās skolās, kas saistītas ar mūziku, neesmu gājis. Tēvs ir bijis ļoti muzikāls. Varu kaut ko nospēlēt, bet tas ir ļoti, ļoti maz, manuprāt. Tā ir joma, kur vēlētos sevi pilnveidot.
Kādi bija Tavi bērnības sapņi?
Wow. Vispār – Prezidents, Policists (tagad es negribētu būt). Atceros, ka pēc saviem 10 gadiem, bija doma, ka gribu būt taksists, bet tagad noteikti nē. Man ļoti patika braukt ar mašīnām, bet tajā vecumā jau Tu neapzinies, ka tas ir darbs un vai gribētos pavadīt taksī 96 stundas no nedēļas? Nē. Gribu būt es.
Kā Tu tiki līdz HipHop?
Man bija 4 vai 5 gadi, es skrūvēju riteni un atradu kasti ar kasetēm, tur bija Onyx. Tad tas labi nošķīla un tad pazuda līdz 7iem gadiem.
Tad sākās Eminem ēra un tas iesakņojās uz palikšanu.
Kas Tevi ievilka pašā repā? Ģimene, hhradio vai draugi?
HHradio laiki, 2007./2008. gads. Tas bija tas posms, kad gribējās dzirdēt tās rupjības. Archijs nodeva labi, mainīja iespaidus. Es vienu reizi paņēmu citātu no vienas dziesmas, kas tā pa dziesmu, es neatceros un tad visiem panesās.
Man bija 11/12 gadi, sāku jau kaut ko rakstīt, tas laikam tāpēc, ka ikdienā klausījos tikai HipHop, bet tad tas bija mājas/kājas reps un par to man bija brutāls kauns. Par to zin labi, ja vien 4 cilvēki. Bet tā - sāku rakstīt 15/16 gadu vecumā. Ir tas, ka Tu nevienu netraucē un Tevi neviens netraucē, un Tu vari kaut ko radīt.
Kāpēc paliki pie HipHop un nevis šlāgera vai popa, jo tur tak var smuku kāpostu celt ārā?
Laikam tāpēc, ka neviens nevienu netiesāja, neizlikās, visi vienkārši darīja. Kādam sanāca, kādam nē. Tā ir ļoti atvērta vide. Šlāgeris ieliek vairāk, vai mazāk, bet rāmī.
Ja nebūtu HipHop, kas būtu tas cits?
Es esmu starp elektronisko mūziku un HipHop. Elektroniskā mūzika ir tad, kad ir tie brīži, kad tas HipHop ir nedaudz par daudz. Paklausos kaut ko, kas nav HipHop. Tā pāris dienas var izvilkt un atkal atgriežos pie HipHop.
Ko un kur Tu klausies mūziku?
Principā, kad ir viss oficiālais, kāds izdod kādu albumu, tad Spotify ņem virsroku, bet es domāju, ka es vienmēr došu priekšroku Soundcloud, jo tur ir tas underground. Jaunie cilvēki to tiešām dara pa savam. Soundcloud, manuprāt, ir ļoti laba platforma, kur to darīt. Esi ieteiktu vairāk izmantot Soundcloud, bet viennozīmīgi, ka tas laiks, kad es telefonā liku mūziku, gan sāk beigties, lai cik žēl tas nebūtu.
Kā Tu izdomāji ņemt dalību 371?
Mani pieaicināja tādā sakarā, ka Zorro bija izdomājis aizmukt no battliem un man bija tas gods ieņemt viņa vietu. Tad, kad jau bija izziņots par šo battle platformu, es biju apdomājis, ka varētu, bet nejutu, ka man tas ir pa zobam. Nevaru teikt ,ka vēl tā jūtos, jo vienmēr gribas labāk. Rezultātā mani ieaicinājai Kjuu (#Kjuumanis) , es kaut ko lauzos, bet viņš teica: ‘’Ja nu kas - iesūti. „ Tas bija interesants pavērsiens manā dzīvē. Paldies.
Kāpēc Tu šogad atkal stratē?
Bija doma, varbūt varētu vēlreiz pamēģināt. Katru reizi, kad man ir gaidāms etaps, ir atkal tā doma, atkal kaut kas ir jādara. Principā, tas izraisa sava veida atkarību.
Kā Tu kopumā vērtē 371 otro sezonu? Vai tā bija labāka, vājāka, pārsteigumu pilna? Protams, tā bija pārsteigumu pilna. Katrs, kurš ierodas uz pasākumu, nezina ko sagaidīt. Par māksliniekiem – visi bija sezonas vērti, katram sava odziņa. Kas kuram tuvāks, tā teikt.
Vai esot kā dalībniekam ir zināms, vai būs jaunā 3. sezona? To nebūtu ētiski apspriest. Viss labais nāk negaidot. 371 komanda ir ļoti spēcīga un pārsteigumu pilna, man nav tiešas atbildes uz šo jautājumu, manuprāt, dažreiz, labāk ir nezināt , bet varu droši apgalvot – lauciņš nepaliks tukšs un garlaicīgi nebūs. Kādi ir Tavi plāni nākotnei?
Man būs Mixtape, cik garš, to pagaidām nezinu. Tas, ko esmu teicis jau citiem, tas būs kasetē. Tas būtu kā vērtība vairāk priekš sevis. Centīšos to izdarīt vecajā manierē. Es baigi nedzenos pēc kaut kā, man vienkārši patīk to darīt un man ar to pietiek. Un, ja atrodas cilvēki, kurus tas iepriecina, tas ir vēl labāk.
Kādu HipHop Tu klausies vairāk: latviešu, krievu vai angļu?
Man patīk domāt, ka vairāk latviešu. Es atbalstu visas mēles, bet katram savs, atšķirībā, kas tuvāks...
Kādi iespaidi/ieteikumi mājas lapai?
Iespaidi – tas ir tāds vienojošs elements. Izskatās ļoti primitīvi, bet parasti tās vienkāršākās lietas ir tās labākās, bet varbūt varētu būs sadaļas, starp veco un jauno.
Vai ir izdevies paklausīties iRadio?
O jā. No 5ām dziesmām ir 3īs kuras zinu, un divas kuras nezinu. Mājaslapai šis radio nodrošina 90% pieplūdumu, to cilvēku vidū, kas to klausās.
Vai Tev ir kāds mūziķis ar ko gribētu featyu?
Jā ir, bet pagaidām pašam nav tāds līmenis, lai ar to ko gribētu. Viens no maniem neaizsniedzamajiem sapņiem būtu sadarbība ar Grifs. Viņš ir unikāls. Man ir vēl tādi neaizsniedzamie. Ja tam būs jānotiek, tad tas notiks, tāpēc es nešķiroju cilvēkus.
Kā ar bītiem? Taisi vai ņem no kāda?
Jā, es esmu pats taisījis bītus. Kādu pusgadu esmu papētījis. Kaut kas ir sanācis. Es izmantoju samplošanas tehniku. Uz saviem bītiem es paskaitīt nevaru un tad vajag kaut ko pamainīt, līdz Tu saproti, ka esi nevietā bītam. Tur vajag būt ļoti apdāvinātam cilvēkam, lai no nulles tā uztaisītu. Iespējams, ka manī ir problēma, ka es nezinu, ko es gribu un tāpēc es nezinu, ko es gribu uztaisīt. Tagad aizņemos bītus. Es esmu ļoti kaprīzs uz bītiem. Kādus pamatus uzcelsi, tādā mājā dzīvosi. Ja nejūt bītu, tad nezinu ko tur var izspiest. Principā, es centos dabūt oriģinālus bītus. Mixtape būs daži youtube bīti, bet ar tiem viss ir sarunāts, es izmantošu.
371 sākumā bija diez gan švaki ar skaņu no malas klausoties. Kā Tev pašam kā izpildītājam škiet?
Ir jāprot strādāt ar mikrofonu. Es iesaku mācīties kā strādāt ar mikrofonu. Varbūt drusku padusmoties uz to mikrofonu, skaidri vajag runāt. Ir jau kruta aiziet uz studiju. Man jau arī pirmajā reizē svīda rokas, lai gan Tu zini, ka apkārt ir tikai Tavi draugi, tomēr viņi gaida, ka Tu uzspridzināsi to vietu. Bet tā, ja runā mikrofonā, tad viss ir kārtībā.
Šobrīd battlos, manuprāt, ļoti labs ir Cīgu Pārdevējs. Neviens nezin, kas viņš ir. Man patīk, ka tur bija Packman, viņam bija tā battlu aura, jo viņš tos pamatus liek. Ļoti daudz ko maina fakts, ka tur ir kameras. Man ir ģimene un es negribu, lai tuvinieki vai to draugi redz kā es publiski nodiršu kādu cilvēku, kameru priekšā. Tas ir tā.
Kāds ir Tavs mīļakais izpildītājs/izpildītāja?
Es negribu gruzīties visu dienu ar kādu dziesmu, bet man patīk mūziku uztvert kā dialogu starp izpildītāju un klausītāju. Tas pastiprina to, ka daudzi, kas sāk repot, raksta demo ierakstus, kuros tiek apcelta trešā persona jeb „ mistikskais Tu”. Tā ir (savā ziņā) saskarsme ar klausītāju un ir cilvēki, kas to uztvers ļoti personīgi, domājot – „Tu to teici man, Tas esmu es.”
Izpildītājs: 5. Pionieris; 4. Reinis Kapone; 3. Skutelis 2. Grifs; 1.ansis
Izpildītāja: 1. Berlina 2. Ūga 3. Kate
Sākumā es klausījos repčiku, vilku platas drēbes, es gribēju to visu repa lietu un skat, kur esmu tagad. Un diez kas būtu bijis, ja es būtu uzvilcis uzvalku, nevis platās drēbes.
Ja Tev būtu jāizvēlas, kādus bītmeikerus izvēlētos Tu izvēlētos:
1. Tablis
2. ansis
3. dotConcept
Ja Tev būtu jāizvēlas, kādas studijas izvēlētos Tu, kur veikt ierakstus:
1. OG
2. 401
3. DDA
Vai izvēloties savu skatuves vārdu, nebija doma izvēlēties kaut ko citu?
Par to visu es domāju un nevarēju izdomāt, kas raksturo cilvēkus, ko Tu vari paņemt. Bija viens čuvaks, kam vārds bija Panti, un tad sanāk, tā,: „Ej, Pant, parādi kādu pantu.”... Man patīk, ka es varu paņemt uzvārdu. Protams,tas ir ļoti labskanīgs un esmu ticis tam pāri. Man nāk smiekli par katru nākamo. Es necenšos izveidot citu tēlu.
Kur Tu meklē iedvesmu skaņdarbiem, kas Tev top?
Agrāk es rakstīju: „Kas uz sirsniņas - tas uz lapiņas.”
Ir divas galējības. Ir cilvēku grupa, kas uzskata, ka uzrakstot savu bēdu, Tev tā vairs nebūs bēda. Daļēji var piekrist ne? No otras puses, Tu viņu uztaisi tikai lielāku, Tu vēl viņai koncentrējies, vēl slīpē tekstus... Priekš kam tas ir vajadzīgs? Iedvesma? Tas rodas no tā, ar ko es saskaros. Tās, protams, ir emocijas, kamēr es tieku līdz kaut kam uzrakstītam. Man patīk domāt, vai nu ir vai nu nav. Agrāk man tā bija, ka gribas uzrakstīt 16 rindas - jebkurā laikā varēju. Tagad tas ir grūtāk. Manuprāt, iedvesma ir no vides, no kurienes Tu esi un kas Tu esi. Katrs autors baidās par sevi. Tu jau nevari uzrakstīt savu 16, ne no sevis.
Kā Tu esi pavadījis šo karantīnas laiku? Vai tas ietekmēja Tavus plānus attiecībā pret mūziku, gaidāmo albūmu?
Tas man lika apdomāt gan dzīvi, gan to, ko es vēlos tajā dzirdēt un ko nē. Es uzskatu, ka sliktākajā gadījumā, tas albumu aizkavēja, bet es nedomāju, ka tas ietekmēs tā kvalitāti – drīzāk otrādāk.
Klausoties dažādus podkāstus, tādus kā Karsts Karsts, Trakais Latvietis, nākas dzirdēt no izpildītājiem, ka nereti viņam vajag citas vielas, lai rakstītu dziesmas. Vai, tavuprāt, tas ir nepieciešams un kā Tu uz to skaties?
Tas ir ļoti individuāli. Esmu rakstījis gan tā, gan citādi. Principā, ļoti impulsīvi tas ir. Arī no garastāvokļa tas ir atkarīgs. Tu nevari sliktā garastāvoklī uzrakstīt labas rindas. Ar neskaidru prātu nevar uzrakstīt skaidras rindas! Visas tās citas substances, zem kurām cilvēki sēž, Tu jau neko labāk neizdarīsi, varbūt spilgtāk. Man ir tā, ka zem aliņa vai kā stiprāka esmu uzrakstījis kādas demkas. Es neesmu neko uzrakstījis no nulles līdz galam, ja esmu zem kaut kā, man nepatīk, nejūtos savā ādā. Es esmu tas čoms, kas raksta skaidrā.
Vai Tavuprāt, kāds no jaunajiem varētu radīt darbus, kas līdzinātos tiem, ko savulaik radīja Žaks, Bu-š, Wiesturz, ar tādu,it kā problēmu aprakstu par realitāti?
Ja Tu man pajautātu, vai ir kāds spējīgs uzrakstīt kaut ko PKI veidīgu 2009. gadam līdzīgu stafu, es Tev nosauktu 10 spējīgus cilvēkus. Bet vai tas ir tieši tas vilnis? Man liekas, ka tas ir tas posms, ko īsti nevar atgūt. Tā bija cita pasaule. Tad cilvēki satikās, lai satiktos. Visi, kas satiekas, bija ar labu garstāvokli repam, tad veidojās maģija. Bieži vien notiek tā, ja 5 cilvēki ir studijā un 4 grib repot, tad reps nav vispār. Tas vilnis varbūt ir nokavēts. Nāk citi laiki, kādam par laimi , kādam – nelaimi.
Kurš Tavuprāt ir pirmsācējs repam Latvijā?
Viennozīmīgi Gobziņš.
Vai nav par daudz platformas?
Vai tas ir pa daudz? Karstākie podkāsti ir piesaistīti HH scēnai. Ir drusku par daudz platformas, ir grūti nofokusēties. Visiem ir koncerti, visiem ir vilnis.
Es biju PKI koncertā un tas man iedeva veco vaibu. Bija baigi jocīgi, Tu it kā nevienu nepazīsti, bet Tu visus esi kaut kur redzējis un ir sajūta, it kā visi visus zina. Tas bija tas Jamspotvaibs. Es vienreiz sēdēju ārpusē, mani nelaida iekšā, jo man bija pārāk maz gadi. Es vienkārši klausījos. Pat, ja tas bija muļķīgi no manas puses, tas bija crazy.
Kā atgriezt saliedētību?
Lai beidz sprēgāt, jo, ja sprēgā, tad jāiet uz 371. Vai vajag to uzspīlēto konkurenci? Mums nav ko dalīt, ja nu vienīgi klausītājus. Es minēšu, ka Latvijā klausās aptuveni 100 tūkstoši klausītāju.
Šautauti: #KGR fam, #OG Studio, #Salaspils squad, katram kas ir bijis, ir un gribēja būt klāt visam šim.
Pašām beigām:
Novēlu visiem mieru un kaislību pret savu darbu. Paldies.
Commentaires