Šajā rakstā, mēs esam apkopojuši divas unikālas lietas. Esam aprakstījuši visu tūri kopumā. Pluss mums bija unikāla iespēja aprunāties ar pašiem tūres dalībniekiem. Gan Kontraflovā esošo Dāvi; Artūru. Gan ar grupas menedžeri Dārtu. Gan arī šīs tūres viesmāksliniekiem.
Nu ko, ķeramies klāt pie:
Latvijas koncerturneja - Kontrabandas tūre
Ievads
Šis rudens ir bijis īpaši ražens, ja runa ir par rep koncertiem, jaunām dziesmām un video klipiem. Viens no īpaši gaidītiem notikumiem bija vasaras izskaņā pasludinātā grupas “Kontraflovs” nu jau trešā Latvijas koncertturneja. Šķiet, ka visiem šīs recenzijas lasītājiem ir skaidrs, kas ir šī grupa, bet ja nu kāds baltais zvirbulis te parādījies - Kontraflovs ir hip hop producentu un izpildītāju apvienība, kura iemantojusi daudzu fanu atbalstu un raisījusi dažādas diskusijas, pateicoties saviem darbiem. Kontraflovs darbojas Latvijā un ASV (Hjūstona, TX), dalībnieki – Artūrs Rikmanis, Dāvis Strauss un Ritvars Paraģis – paši producē, raksta, apstrādā un izpilda visus savus skaņdarbus. Tā kā grupas dalībnieku ikdienas dzīve atrodama dažādos kontinentos, attiecīgi arī koncertus pilnā sastāvā nesanāk baudīt tik bieži. Bet tas nekas - tas piedod ekskluzivitāti, kā arī, kad koncerti tiek veidoti, tas notiek ar Troksni - Latvijas turneja. Šoreiz tūre norisinājās kopumā 8 pilsētās - Rīgā, Ogrē, Talsos, Liepājā, Rēzeknē, Madonā, Alūksnē un Tukumā.
Kad Kontrabanda ir tieši laikā!
Šī grupa ir salīdzinoši jauna. Vien dažus gadus eksistē Kontraflovs, kādu mēs to pazīstam tagad. Taču, lai arī laika gaitā viņu koncepts ir mainījies, ir kaut kas, kas ir konstants ikvienā no viņu koncertiem - tā ir performances kvalitāte un milzīgā enerģija. Neatkarīgi no tā, vai grupa uzstājās vietējā bārā ar dažu desmitu cilvēku ietilpību vai visā Latvijā atzītos klubos, kuros ietilpst vairāki simti, ir jūtama milzīga atdeve un vēlme ikvienam no apmeklētājiem sniegt muzikālu baudījumu un enerģijas lādiņu. Patiesi, koncerti ir tik karsti, ka nereti grupas biedrs Artūrs met nost savas drēbes un laistās ar ūdeni. Pēc tādiem izgājieniem jābrīnās, ka grupa jau nav uz kāda sieviešu žurnāla vāka.
Gluži tāpat kā Kontraflovam ir saldas un romantiskas dziesmas, par mīlestību UN skarbas dziesmas, par rajona dzīvi, tāpat arī viņu koncertos šādi divi pretstati ir jūtami. Visi koncerti sākās ar mīlas gabaliem un meiteņu sarosīšanos priekšējās rindās. Savukārt nobeigti koncerti tika ar pamatīgu mērci un trakošanu, kur šķiet, ka publikā notiek iekšējais konkurss par to, kurš skaļāk izbļaus lirikas. Un ja nezini vārdus - tās nekas. Sound n’ Soul klubs Talsos atrada lielisku alternatīvu - moshpit. Jā - mēs esam tajā laikā, kad rep koncertos var veikt arī šādas aktivitātes. Un ja izpildītāji nolec no skatuves un trako kopā ar visiem pārējiem, saglabājot perfektu izpildījumu, ko Kontraflovs paveica, tad vakars ir vairāk nekā izdevies! Koncertos šīs dziesmas ir tik tik spēcīgas, kopā ar dzīvo izpildījumu, ar DJ, ar emocijām sejā, ka vienu brīdi, gribi savai meičai uzrakstīt, cik ļoti viņa ir svarīgs cilvēks, un nepaiet ne stunda (jā, apmēram tik garš ir koncerts! Visu cieņu, par to kardio treniņu), kad jau ar saviem pacaniem gribi aiziet un kādu divkosi pasūtīt na*uj. Goda vārds - emociju viesulis!
Bet tā tam būtu jābūt - mūzika ir māksla, un mākslai ir jānoved Tevi neertās, nepierastās situācijās un jāliek sajust!
Uz grupu ir patīkami arī skatīties. Viņi ir interesanti. Dāvis ar drediem, Artūrs ar bizēm. Vienmēr cits apģērbs un uz skatuves zina, ko dara. Tāds ļoti labs tandēms tur ir izveidojies. Būtu grūti visu koncertu nosēdēt malā mierīgi un nekustīgi, redzot kā Dāvis lēkā pa skatuvi. Arī komunikācija ar publiku ir labā līmenī. Man prieks, ka nekad neesmu pieredzējis momentus, kur publika tiktu nokaunināta par, piemēram, roku nepacelšanu. Džeki lieliski saprot, ka tas ir jāpanāk VIŅIEM ar savu rīcību nevis ar pavēlēm.
Pēc koncertiem spriežot, džeki ir arī ļoti atsaucīgi un pieklājīgi, un draudzīgi. Tas ir patīkami un atsvaidzinoši. Un to jūt arī publika! Nevienam netiek atteikts foto pēc koncerta un visi var paspiest roku un pārmīt kādus vārdus, iegādāties grupas apģērbu. Šī pieejamā komunikācija - tas viņus noteikti ierindo augstākā latiņā. Negribas šeit jaukt iekšā tēmas no viņu ikdienas, bet esat pamanījuši, cik ļoti distancēti viņi ir no negācijām? Ceru, ka džekiem tam vienkārši nav laika - ir jāplāno nākamie koncerti!
Tas ir drosmīgi Latvijā rīkot koncerttūres. Īpaši šajā žanrā. Kontraflovs to paveic jau trešo reizi, bet tas noteikti nav nācis viegli. To pierāda izaugsmes vietas.
Kad Kontrabanda prasa īpašas pūles
Protams, šī nav grupas glorificēšana (lai arī grupa ir, manuprāt, underrated). Ja runa ir par šiem koncertiem, tad grupai ir, kur augt. Varam meklēt attaisnojumus, bet vai ir vērts? Iespējams, tas ir tāpēc, ka tagad virsotnē ir citas grupas, kuras arī aktīvi koncertē, iespējams, Kontraflovs nav vēl pietiekami networkojis, iespējams, ir bijušas kādas viedokļu nesakritības, bet acīmredzams ir fakts, par informācijas trūkumu. Protams, tas viss, kas ir grupas pārziņā ir lieliski. Facebook pasākumi, Instagram storiji utt.utt. Bet kur mediji? Kur intervijas Radio 5, televīzijā, kur dziesmu apskati TvNet? Kontraflovs ir pelnījis, lai viņus sadzird daudz vairāk, jo viņu mūzika ir Latvijas līmenim vairākus gadus priekšā (skaļi teikts vai ne? Tagad klausos “Rajons Manī” un kļuvu īpaši pašpārliecināts). Iespējams, ka viņus kā Brāļus Kaudzītes novērtēs tikai krietni vēlāk, bet cerēsim, ka viņu komanda būs pietiekami spēcīga, lai ar šiem šķēršļiem veiksmīgi cīnītos. Viņu koncertos ir lielisks akcents uz audiālo, bet kur paliek horeogrāfija, skatuves noformējums, režija? Iespējams, ka visos mazajos pilsētu klubiņos to nemaz nevar un nevajag, bet, ja runa ir par lielākiem koncertiem? Pilnīgi noteikti tās emocijas, kas ir koncertos, ir nepielīdzināmas tam, ja uzspiež Play Spotify, bet mums, izlutinātajiem apmeklētajiem, ar to vairs nav gana. Mēs esam saskatījušies Pasaules līmeņa zvaigznes un to pašu gaidām arī no lokālās rep grupas. Mēs gribam interesantus tērpus, skatuves noformējumu, režijā atspēkotus pārsteigumus. Varbūt grupa vēl cīnās ar networkošanu un cīnās ar underrated skatījumu, tāpēc nav tik liela fokusa uz pārējo, kā uz jaunu kontrabandas biedru uzņemšanu, bet es noteikti gribēt redzēt arī šos faktorus nākamajos koncertos. Cik dzirdēju tādi būs pēc apmēram gada?
Par ko grupa toties ir parūpējusies un VISOS koncertos, tie ir viesmākslinieki
Kontrabandu neapturēt
Atceries, kā es teicu, ka ar viņiem ir patīkami komunicēt? Nu - tas ir lipīgi. Viņi ir tik ambiciozi un iedegušies, ka ar viņiem sastrādāties laikam jau nākas pietiekami viegli. Vai vismaz ar milzīgu gandarījumu, jo dabūt viesmāksliniekus uz katru koncertu nav nemaz tik viegli. Visā Kontrabandas tūres laikā viņus pavadīja divi mākslinieki, kuri dzirdami arī atsevišķās viņu dziesmās. Viena no tām ir Līva Komarovska. Pasakaini samtains un spēcīgs vokāls. Interesantas vokalīzes un aizraujošas tembra maiņas. Uz skatuves arī enerģiju piešauj klāt! Līva, cerams, savu muzikālo karjeru turpinās un ātri, jo potenciāls tur ir! Turklāt liels. Ceru, ka Kontraflovs viņu būs dienas gaismā iznesuši. Ja paseko līdzi, Līva tagad piedalās Riga Live nometnē, tā kā virzība ir pareizā. Cerams, ka no viņas vēl dziesmas un video sagaidīsim.
Tad vēl tāds normāls pārsteigums ir Danny Silver. Nu… kaut ko tādu Jūs noteikti negaidītu. Tas ir tāpat kā redzēt cacu, kura tjūnē savu auto - milzīgs pārsteigums. Danny Silver sāk dziedāt un paskat, paskat - pat zosāda parādās. Tik spēcīgi, agresīvi. Milzīgs kontrasts pēc Līvas, bet, lielisks iesākums, jo koncerta galvenā daļa ir tieši tikpat bināra. Danny Silver nesen iznāca videoklips dziesmai “Creator”. Noteikti paskaties, lai saprastu, par ko te ir runa!
Un kā gan aizmirst tos ritmus un melodijas pirms, pēc koncerta un tos scratchus koncerta laikā? Nevar. Kontraflovam līdzi brauca arī DJ Martin Birch! Iespējams labākais hip hop DJ Latvijā! Hmmm… nē. Labākais! Viņa performance jau vien ir kaut kas. DJ Martin Birch nupat uzstājās arī Kreisā Krasta lielkoncertā Hanzas Peronā, tā kā cerams viņu dzirdēsim vēl daudz!
Nobeigums!
Dziedātājam Džastinam Bīberam ir Beliebers, Nikijai Mināžai ir Barbz… Bet Kontraflovam ir Kontrabandisti. Iedvesmojoties no šī fakta, tā arī tika nosaukta grupas trešā Latvijas koncertturneja - Kontrabandas Tūre. Tā sevī ieskāva kopumā 8 koncertus Latvijā, viesojoties Rīgā (Melnā Piektdiena), Talsos (Sound n’ Soul), Ogrē (Ezīšfests), Liepājā (Fontaine Palace), Tukumā (Baboon Bar), Rēzeknē (Zanzibar), Alūksnē (Cita Opera) un Madonā (Barbadoss).
Neaprakstāmas emocijas, lieliska mūzika un cilvēki. Žēl, ka nākamie koncerti jāgaida tik ilgi. Bet cerams, ka tie būs vēl labāki un skaļāki. STRRRA!!!!
Foto: Andrejs Baida
Sekot Kontraflovam vari te:
Spotify - https://ej.uz/kontraflovs-spotify
Facebook - https://www.facebook.com/kontraflovs/
Instagram - https://www.instagram.com/kontraflovs/
Tas bija atskats uz tūri kopumā, bet zemāk piedāvājam Jums unikālo interviju, ar visiem, kas piedalījās visā tūrē kopumā. Gan to organizējot, gan ņēma dalība uz skatuves.
Intervija
{Līva Komarovska}
Kad Tu sāki aizrauties ar dziedāšanu?
Es dziedu, cik sevi atceros, jau kopš bērnības. Tad es sāku iet skolā, tur dziedāju korī. Pēc vidusskolas bija atsevišķi privātie projekti, tad es spēlēju ģitāru, dazādās mazās kafejnīcās. Tad manā dzīvē bija muzikālā pauze, jo ikdienā nodarbojos ar menedžmentu, darbojoties ar dažādām grupām, un organizējot festivālus, un tad es sapratu, ka nevēlos būt vairāk aizkadrā, aiz skatuves, bet uz skatuves.
Kas Tevi iedvesmo rakstīt dziesmas?
Iedvesmu es smeļos no apkārtējiem cilvēkiem, notikumiem viņu dzīvēs un savā. Tiesa, es dziesmas rakstu angļu valodā, bet esmu domājis, ka vajadzētu to sākt darīt arī latviešu valodā.
Kas ir pirmā dziesma ko Tu uzrakstīji?
Pirmā dziesma bija par manām pirmajām nopietnajām attiecībām, kuras bija diez gan ilgstošas un grūtas. Protams, ja to tagad klausās, tad tā liekas vnk šausmas, bet tā ir ar tām pirmajām dziesmām.
Kā Tu nonāci līdz sadarbībai ar Kontraflovu?
Grupu un puišus es pazīstu jau sen, tā pat es labi zinu viņu menedžeri. Un pirms nepilna gada, man uzrakstīja un prasīja, vai es nevēlos, ierakstīt kopā ar puišiem vienu dziesmu. Tika atsūtīta dziesma. Tad pēc pāris dienām tikāmies jau studijā, kur tā tika ierakstīta. Puišiem patika un tā mēs turpinām mūsu sadarbību.
Kādi ir Tavi nākamā gada plāni?
Plāni ir lieli. Bet nāks laiks, un redzēs publika daudz pārsteigumus.
Kā ir strādāt kopā ar šādu puišu grupu?
Ir ļoti viegli, ir sava ķīmija. Un tas palīdz kopā strādāt.
Novēlējums mājas lapai:
Vēl vairāk aizsniegt cilvēkus gan ar savu mājas lapu, gan tur esošo interneta radio.
{Danny Silver}
Kurš ir bijis Tavs viss mīļākais koncerts šajā tūrē kopā ar Kontraflovu?
Katrs no koncertiem ir bijis īpašs tai vietai un laikam. Ir koncerti, kur neviens nezin, kas Tu esi, cits kur nāk, jo jau zin kas Tu esi.
Līdz ar to ir iespēja iepazīties ar jauniem cilvēkiem. Bet laikam viss vairāk patika Liepāja.
Cik ilgi Tu dēvē sevi par dziedātāju?
Savā bērnībā es gribēju kļūt par aktieri. Un tikai 9u gadu vecumā aizsākās, pirmās domas, ka varētu. Tā aktīvāk sāku ar dziedāšanu nodarboties 11 gadu vecumā un tā līdz šai dienai.
Vai domu kļūt par aktieri esi atmetis?
Nē. Ik pa laikam kādā teātrī spēlēju. Arī augstskolā mācoties, bija savs neprofesionālais teātris, kurā tad arī ņēmu aktīvu dalību.
Kas motivē dziedāt?
Nav viena lieta, kas motivē dziedāt, vai radīt dziesmu. Manuprāt, nav svarīgi vai tas ir reps, vai vnk dziedājums. Es vnk vēlos izlikt ārā savas emocijas, tajā kā es jūtos, un to ielikt dziesmās. Tā man ir kā izlāde/uzlāde.
Kā dzima sadarbība?
Bija tāds foršs cilvēks Roberts, un viņš izdzirdēja vienu no maniem pirmajiem skaņdarbiem, kad es sāku ar šo visu nodarboties. Un viņš teicās sarunāt iespēju, tikt pie Kontraflova uz grupas iesildīšanu, koncertos. Un tā arī tas viss izveidojas.
Novēlējums mājas lapai:
Lai cilvēki vairāk uzzin par hiphop un jūsu mājas lapu. Jo tur var to visu ļoti labi redzēt. Nav jāiet atsevišķu cilvēku profilos, bet visu var redzēt vienuviet. Ļoti patīk instagram profils, kurā var ieiet un redzēt kādi ir tuvākie pasākumi. Nav jāseko, visiem līdzi, bet ieejot tur, to var uzreiz redzēt.
{Dārta Sīpola}
Kā ir būt meitenei/menedžerei, starp reperiem/izpildītājiem?
Vispār nav nekas traks. Visu dzīvi man apkārt ir bijuši vairāk vīriešu nekā sievietes. Man ir trīs vecāki brāļi. Un viņiem, protams, ciemos nāk draugi, un man ar viņiem arī gribējās tusēties. Un tā tas visu laiku ir gājis. Ar Artūru esam kopā vienā skolā mācījušies, un pazīstam viens otru jau ļoti sen. Tā kā tas nav nekas traks. Tur ir drīzāk izaicinājumi, ka ir dažādas idejas un pieejas. Bet kopumā, tas ir interesanti, jo tas ir pilnīgi cits skata punkts uz jebko, un tas ir izaicinoši, bet tas sausais atlikums ir ka dod ļoti lielu gandarījuma sajūtu.
Kā ir ar konflikta situācijām, pie dažādiem projektiem?
Reti ir tā, ka mums ir vienāds domu lidojums, par lietām kas notiek un kad mums nebūtu diskusija par to visu. Bet tas ir labi, jo caur diskusijām mēs ar saviem atšķirīgiem skatiem, varam viens otru papildināt, lai cik pamatoti būtu katra pamatotais viedoklis. Tie visi vnk ir jāizskata un tas ir citādāks diskusijas process.
Kas domā idejas par video klipiem?
Visas domas nāk no puišiem. Tas viss ir viņu ziņā, un es tur nejaucos iekšā, jo viņi ir mākslinieki.
Kā tika izvēlētas pilsētas šajā tūrē?
Latvija kopumā ir maza. Un nav viegli atrast vietu kur fiziski uzstāties, ja nu vienīgi Tu negribi uzstāsties kultūras centros. Līdz ar to tas saraksts ir ļoti īss, kur var uzstāties, tad mēs skatījāmies lai tie koncerti ir pa visu Latviju un nevis tikai Vidzemē vai tikai Kurzemē. Lai viņi ir izkliedēti. Un tā arī tika skatīts, kā, kurā vietā var ko sarunāt, cik konkrētā vieta ir pretīmnākoša vai nav, un tā tapa izvēle par pilsētām. Pirmajā tūrē bija viss izaicinošāk, jo es nevienu vietu nezināju personīgi, bija jāiepazīstas ar cilvēkiem, situācijas. Tagad jau trešajā tūrē, ir daudz reiz vieglāk, jo ir vietas kur mēs zinām, ka mēs pilnīgi noteiti gribam braukt un uzstāties, jo mēs zinām, ka tur ir forši cilvēki, forša atmosfēra, un šajā tūrē bija arī vairākas vietas kur mēs nebijām bijuši līdz šim. Un tas bija kā eksperiments, lai saprastu, kā tur būs. Tukums bija viens no eksperimenta pilsētām.
Kā Tu sevi redzi pēc 5iem gadiem?
Man ir bijis dzīvē brīdis, kad es menedžēju divas grupas. Viena bija un ir Kontraflovs un otra bija roka grupa Pussy Rock, vēl dienas darbs, sociālā dzīve, un sapratu, ka es nevaru pilnu atdevi iedot abām grupām. Tāpēc ar Pussy Rock tika beigta sadarbība, un pilna atdeve tiek veltīta tikai Kontraflovam, bet ja ir runa par nākamiem 5iem gadiem. Tad es sevi redzu blakus viņiem, daroties ar visu menedžmenta pusi, bet ka tas būtu jau pavisam citā līmenī, nekā tas ir šobrīd.
Novēlējums mājas lapai:
Tas, ko es novēlu Jums - kļūt pat tādu hip hop mediju, kura izveidotais saturs ir tik unikāls, ka visi vēlēsies tur atrasties. Ka Jūsu lapa būs standarts Latvijas hip hopam, un ka ar laiku Jūsu komanda būs tik liela, katrs profiņš savā jomā, ka arī citi žanri vēlēsies šādu mediju sev.
{Dj Martin Birch}
Mēs hiphopnolv apsveicam DJ Martin Birch, ar to ka pagājušā gadā bija iespēja vinnēt Ritma Institūta organizētā sacensībā starp visiem Dj.
Jā, Ritma Institūts organizē DJ konkursus jau vairākus gadus. Katru gadu piesakās apmēram 40 - 50 DJ, iesūtot savus miksus. Dīdžejus, kuru miksi tiek tālāk, sadala 3 atlases kārtās, kur viņiem ir iespēja demonstrēt visas savas spējas 15min setā. No katras kārtas 3 dalībniekus izvirza finālā, kur atkal ir jādemonstrē 15min sets. Pats piedalījos šajā konkursā 4 gadus un beidzot arī izdevās uzvarēt.
Vai ir doma piedalīties arī šī gada konkursā?
Šogad diemžēl vairs nevaru piedalīties, jo noteikumi paredz, ka konkursā var piedalīties DJ ar professionālo pieredzi līdz 4 gadiem, turklāt, tā kā biju uzvarētājs, šogad būšu žūrijā.
Kāda ir Tava pirmā saskarsme ar mūziku?
Mana vecvecmamma bija mūzikas skolotāja, un jau no mazotnes mani sūtīja mūzikas skolā un mācīja spēlēt klavieres. Skolā gāju arī korī un pašmācības ceļā mācījos spēlēt ģitāru. Beigās arī nonācu līdz DJ'ingam un mūzikas producēšanai.
Kas ir Tavas mājas?
Klusais centrs, pie Andrejsalas. Īsts rīdzinieks.
Kā Tu nonāci līdz hiphopam?
Man vienmēr ir patikusi dažāda stila mūzika, taču Hip Hops vienmēr ir ierindojies 1.vietā. Vēl tagad atceros, kā bērnībā “pa kluso” mēģināju skrāpēt vecmammas plates, un 1.klasē, klases vakara popielā, izpildīju Roberta Gobziņa dziesmu. Hip Hopā, manuprāt, ir tāda enerģija, kura nav citos žanros. Arī Hip Hop kultūra, pati par sevi, man šķiet ļoti interesanta.
Diemžēl, ne visur sanāk spēlēt Hip Hop mūziku, jo dažkārt nākas pielāgoties bāra/kluba prasībām, turklāt ne visi cilvēki dod priekšroku Hip Hopam.
Kā Tev izveidojās sadarbība ar Kontraflovu?
Vispār jau ļoti netīšām. Biju rezidents bārā “Paldies Latiņam”. Šajā vietā mani pieņēma jau kopš pirmās atvēšanas dienas, tā kā katru nedēļu bija iespēja spēlēt un attīstīt savas DJ prasmes. Ik pa laikam bārā tika organizēti pasākumi un vienā no pasākumiem uzstājās repa apvienība “Kontraflovs”. Mazliet sanāca ar viņiem aprunāties, jo ar Dāvi mācījos vienā skolā un pēc viņu uztāšanās man bija jāspēlē.
Pagāja kāds laiks, Kontraflovam tuvojās koncerts un bija nepieciešams DJ. Tā sagadījās, ka Artūrs mani uzrunāja. Labprāt viņiem izpalīdzēju, jo, tā man bija jauna pieredze uzstāties kopā ar grupu un ticu, ka viss labais reiz nāk atpakaļ. Pēc šī koncerta sekoja arī nākamie koncerti, kur neatteicu palīdzēt un tad jau pienāca tūre, kur viņi mani izvēlējās par savu oficiālo DJ.
Kas ir tas kas Tev patīk esot par DJ?
Man patīk tas, ka miksējot spēju dziesmām veidot harmoniskas pārejas un dot unikālu skanējumu izmantojot dažādus efektus un tehnikas, piemēram, Tone-play (miksēšanas tehnika, kurā skaņdarbu pārspēlē ar līdzīgām notīm vai melodijām), word-play (miksēšanas tehnika, kurā skaņdarbus samiksē ar vārdu spēli), bpm transitions (skaņdarbu lielu ātrumu maiņa), blending miksēšana (vokālu celiņu izmantošana).
Patiesībā sadarbība ar Kontraflovu man ir pavērusi vaļā vairākas durvis. Tā kā, esam kopā uzstājušies vairākos pasākumos, laikam tiku ievērots, jo tagad mani uzrunāja arī Hip Hop apvienība “Kreisais Krasts”. Viņiem būs vērienīgs pasākums koncertzālē “Hanzas perons”, kur uz to vakaru mani ir izvēlējušies par iesildošo, visa koncerta un afterparty dīdžeju. Pasākums būs neaizmirstams un būs gods stāvēt uz vienas skatuves ar leģendāriem Hip Hop māksliniekiem
Ir kādi plāni tuvākā nākotnē?
Par plāniem runājot, noteikti vēlos vēl un vēl pilveidot savas DJ prasmes, jo labprāt gribētu piedalīties arī kādā pasaules līmeņa konkursā.
Pašlaik arī pamazām sāku publicēt video, kur scratchoju pie paša radītiem beatiem savā projektā BIRCH HIP HOP (Faceboook.com/BIRCHHIPHOP/). Plānoju līdz šī gada beigām uztaisīt vēl pārīs video un attīstīt soundcloud.com profilu, kur beatus būtu iespēja noklausīties. Tad jau varbūt arī nākotnē sanāktu sadarbība ar kādu reperi, kurš beatus vēlētos oficiāli izmantot.
Vai bītiem ir jābūt dažādiem vai vienveidīgiem?
Skatoties kāds ir mērķis. Vienveidība var veidot atpazīstamību, labu vai sliktu, tas jau atkarīgs no oriģinalitātes un beatu kvalitātes. Bet noteikti vajag arī eksperimentēt, jo tu nekad nevari zināt, kas var sanākt...
Vai DJ latvijā ir atpazīstami?
Protams, Latvijā ir ļoti daudz atpazīstamu DJ. Atpazīstamību ir ieguvuši tie, kuri aktīvi darbojās jau kopš 90. gadiem, tie, kuri uzstājās vērienīgos pasākumos un arī tie, kuri paši organizē kvalitatīvus pasākumus. Būtībā tas ir tieši tā pat kā ar jebkuru citu mākslinieku.
Kas būtu jāpieliek, lai hip hop DJ pasākumi būtu vairāk atpazīstami??
Pirmkārt, malači tie džeki, kuri organizē visus “Underground” Hip Hop pasākumus. Šajos pasākumos parasti ir vislabākais muzons, nevis viena un tā pati mūzika, kura 24/7 griežās pa radio un liela daļa Vecrīgā to dragā uz riņķi.
Kā jau jebkuram pasākumam tā noteikti būtu reklāma, lai cilvēki zinātu, kas, kur notiek un DJ setam noteikti jābūt oriģinālam, lai tas patiktu arī cilvēkiem, kuri ikdienā Hip Hopu neklausās (jo diezgan maz cilvēku klausās nekomerciālu Hip Hopu).
Vai nav bijusi doma pašam remixēt Latvijas HH skaņdarbus, lai vairāk popularizētu izpildītājus? Tā kā agrākos laikos piemēram Ozols – Tresī, Tresī?
Pašam šobrīd nav bijusi doma remixēt citu mākslinieku skaņdarbus, bet skatos, ka ir džeki, kas ar to nodarbojās un daudziem pat ļoti labi tas sanāk.
Novēlējums mājas lapai:
Novēlu Jums turpināt savu darbību, neapstāties, izvirzīt jaunus mērķus un tos sasniegt. Vienmēr esmu vēlējies kārtīgu Hip Hop radio staciju. Ceru, ka kādreiz hiphopnolv dzirdēšu arī FM radio.
{Artūrs Rikmanis un Dāvis Strauss}
Kas Jūs mudināja atsākt, Kontraflova koncertu tūri, pēc tik daudzu gadu klusuma perioda?
Mums īsti nekad nav bijis brīdis, kad esam bijuši noklusuši. Mēs Kontraflovā oriģināli esam trīs cilvēki. Dāvis; Artūrs un Ritvars. Mēs sanācām kopā pirmo reizi 2008. gadā un taisījām mūziku. Tas bija pats sākums. Guļamistabā uztaisījām studiju, uztaisījām trīs mixtape. Kad tas tika izlaists, mūsu ceļi kaut kā pašķīrās, jo sākās pieaugušo dzīve. Jo tas viss notika vidusskolā. Tad bija tas klusums. Un pēc pāris gadiem satikāmies, un tad mēs atkal ierakstījām savu pirmo E.P., kas saucas Maize, kur bija 3īs dziesmas. (2008-2010). Tad uztaisījām video klipu Maizei, un sapratām, ka cilvēkiem patīk viena daļa no dziesmām, un tad mēs izdevām ārā savu pirmo albumu kas saucas SSB (Sātans Sarkanos Brunčos) (2017). Ar to gadu mēs arī sākām aktīvi braukt tūrēs. Ja 2017o gadu iesākām ar mazākiem koncertiem viscaur Rīgai un Latvijai, dažādos pasākumos, kā Baldonē, Ghetto Games, tad gada beigās sākās mūsu pirmā tūre. Pagājušā gadā bija PPTKD (Pasaule Pieder Tiem Kas Dara) tūre, tā pat saucas mūsu otrais albums. Trešā tūre nav nosaukta albuma vārdā, jo šogad mums nav iznācis albums. Bet mēs esam tik un tā izdevuši divtik daudz mūzikas ārā, ar jaunām dziesmām vai video katru pirmdienu, no pavasara.
Mēs plānojam tik pat aktīvi vai aktīvāk strādāt pie mūzikas, video klipiem, jo mums jau uz doto brīdi ir gana daudz materiāla sagatavots, ko dot ārā Jums visiem.
Nebija dīvaini atkal atsākt, pēc pieaugušo dzīves pauzes posma?
Nebija dīvaini, jo mēs esam draugi jau no 6./7. klases, un mēs saprotam, ka ir reālā dzīve. Un ka ir jāsaprot, ko Tu gribi darīt, kas tur gribi būt. Un mums nebija pietiekami daudz resursi, līdzekļi, ko veltīt mūzikas radīšanai. Lai to darītu pietiekami aktīvi. Tajā klusuma brīdi mēs visi rakstījām mūziku. Dāvis sāka producēt. Un mēs veco labo laiku vārdā, atsākām turpināt. Mēs nesanācām, lai būtu grupa. Tā vnk ir mūsu mazā pasaule. Jo vienam patika taisīt bītus un diviem patika repot. Tagad viss ir nedaudz aktīvāk un nopietnāk.
Cik viegli Jums ir vienoties par realizāciju mūzikā, klipos?
Mēs rakstam dziesmas, sūtam viens otram un tad ķidājam. Tas process notiek starp Artūru un Dāvi esot abpusējai enerģijai uz šo visu.
Cik viegli vai grūti ir savienot grupas darbu ar ikdienu?
Dāvis – Man tas nav atdalīts. Es strādāju kā ierakstu producents, pēdējos 6/7 gadus. Es palīdzu radīt citiem. Kad tas beidzās, es ķeros klāt Kontralfova saturam un materiālam.
Artūrs – Tā ir daļa no ikdienas, kas nav atrauts.
Kas ir jūsu iedvesma?
Dāvis - Citi mūziķi, dzīve, attiecības, citi cilvēki. Cita mūzika. Ir arī mazāk iedvesmojoši brīži. Tad vnk domājam par kaut ko citu, darīt ko citu, nevis tieši vārdu radīšana. Attīstīt kaut ko citu. Pat tā lai vnk audzētu sev disciplīnu. Es paralēli strādāju pie 4 dažādiem ierakstiem.
Artūrs – Tu vari piedzīvot trīs nedēļu mūžu, par ko rakstīt. Nav konkrēti avoti. Atmiņas no kādas situācijas. Vai cita dziesma, kas rada emocijas.
Mūziķi kas Tevi iedvesmo?
Dāvis – dažādi. Protams HipHop. Esmu mācījies mūzikas kompozīciju, es klausos klasisko mūziku, džezu. Kad esmu zālē un cilāju hanteles, man patīk uzlikt Ramstein – Du hast. Pilnīgi dažādi žanri. Kaut kādas mazas subkultūras kas uzpeld ik pa laikam: kei pops; korejiešu pops. Dažādas skaņu tekstūras. Viena no manām mīļākajām māksliniecēm ir britu FKA twigs. Viņai ir ļoti alternatīvs un interesants skils, es no viņas esmu ļoti daudz iedvesmojies. Ir visāds West cost/East coust repčiks, netīro dienvidu repčiks, citreiz krievu repčiks. Pilnībā viss. Man ir mazāk mūzikas kas man nepatīk.
Artūrs – Es pēdējā laikā baudu un klausos mūziku kopumā. Mani pēdējā laikā mūzika kā tāda nav iedvesmas avots. Ja es gribu to vilni noķert piemēram funkī, tad – De La Soul; Das EFX. Ja es gribu kādu aplaupīt es paklausīšos – Freddie Gibbs vai 50 Cent. Bet priekš rakstīšanas es nemeklēju to iedvesmu no mūzikas. Es viņu vnk baudu, kā patērētājs.
Dāvis – iedvesma nāk dažkārt kādu dziesmu vnk dzirdot, ko viens otram atsūta, un saproti, ka tas ir tas kā tam vajadzētu būt. Mēs tagad sāksim sastrādāties ar citiem producentiem.
Vai ir viegli komunicēt ar menedžeri, viesmāksliniekiem ņemot vērā laika zonu?
Mēs komunicējam. Mums katru nedēļu ir tikšanās kopā, kad runājam, par plāniem, idejām un ko daram tālāk.
Mums ir izdoti video, kas ir filmēti divās dažādās vietās. Latvijā un ASV.
Dāvis – es vairāk strādāju pa nakti. Ir 8h atšķirība. Es strādāju līdz 4iem no rīta, un Latvijā tas ir 11/12 dienā, tā kā ir okey. Vai no rīta pamosties un skaties, ka ar Artūrs ir kaut ko atsūtījis. Forši, braucu uz studiju un klausos.
Kas ir tas sausais atlikums ko iegūst klausītāji?
Dāvis - Ceru, ka viņi var kaut kādā veidā savienoties ar mūziku. Iespējams viņi novērtē kvalitāti; stāstus; par mūsu rūgto pieredzi, un pamācīties no tā. Jo tas, ar ko mēs sākām, vairāk klausās džeki, un tagad ir vairāk tādi skaņdarbi, kas vairāk iet pie sirds meitenēm, līdz ar to publika ir dažāda. Sākot no agresīvā, līdz pat mīlestībai.
Artūrs – mūsu mūzika ir vairāk nišēta. Mēs vairāk liekam fokusu uz liriskām, kas 2019. nav tik ļoti izplatīts. Un, manuprāt, mums sanāk uzrakstīt par emocijām. Ir daudz vieglāk uzrakstīt par priekšmetiem, nekā par emocijām. Līdz ar to tas arī būs par tām emocijām. Piemēram dziesma, Aizpis savu muti, es varu izlikt savas emocijas, un viņš var to saklausīt caur dziesmu. Līdzīgi ir arī ar citām dziesmām. Vai trīs musketieri. Manuprāt, paies ilgāks laiks, kas spēs to saklausīt. Varbūt vajag izdot vairāk dziesmas.
Dāvis – mēs esam relatīvi jauna grupa, kas aktīvi nodarbojas no 2017. gada. Kas ir 40-50 dziesmas. Kas nekas īsti nav. Ir jātiek līdz kādām 100 dziesmām, lai Tevi vairāk var saprast, un mums pie tā ir jāstrādā. Bieži ir jāklausās vārdos. Un vārdi dziesmās ir daudz.
Artūrs – Par emocijām – es jau nevaru asociēēties ar 50 Cent, es neesmu dzīvojis Amerikā, Es neesmu tirgojis narkotikas, es neesmu staigājis apkārt ar pielādētu ieroci, bet es varu asociēties ar tām emocijām ko viņš mēģina sniegt – ar agresiju, dusmām, sajūtu. Ar tām pašām lirikām, es nedomāju, ka daudziem ir līdzīga pieredze par dzīvošanu ārzemēs. Un klausītājam nav jāasociējas ar to ko es pasaku, bet ar to kā es jūtos.
Kas vairāk pašiem – agresīvais vai maigas izpildījums?
Dāvis – viss atkarīgs kā Tu jūties. Pāris dienas atpakaļ es sāku klausīties kaut kādu skumjo mūziku, kas ir angļu folks. Un es saprotu, ka es negribu tagad uz 4ām stundām nodoties tām skumjajām sajūtām, tāpēc es pārslēdzos un “mīlas” dziesmas radīšanu. Citreiz es eju cauri savai pierakstu kladei, un skatos no kā es varu ko izveidot, kas tur atrodas.
Artūrs – citreiz Dāvis atsūta agresīvo, bet es tā nejūtos. Un tad es rakstu tā kā jūtos. Es tā it kā iedvesmai neticu, bet ja es rakstu liriku par agresiju vai dusmām, tad man ir tāds garastāvoklis, un sajūta, kā tam būtu jābūt. Mēs esam draudzīgi, lai kā tas no malas izskatītos.
Dāvis – ja es par kādu skarbi izsakos, mēs esam vnk brutāli atklāti, sakām sejā, bet nekā naids.
Kā ir labāk klusēt, vai teikt sejā?
"Īsts draugs pateiks kā ir. Neīsts draugs pateiks, ko Tu gribi dzirdēt." (Dāvis Štrauss)
Citreiz Tu vari pateikt pārāk rupji un asi, bet lietas vajag teikt tieši tā kā ir. Ja saki kaut ko negatīvu, ir jāpasaka ir arī kaut kas labs. Es ticu Iņ un Jan. Viss ir par balansu.
Artūrs – Es esmu diez gan mierīgs. Es agrāk biju uz nerviem, un ja kāds kaut ko pateica, tā uzreiz jāiet izrēķināties. Citi ir mierīgāki, citi saspringtāki, citi pārāk atslābuši, un tagad vajag blakus tādu kā Dāvis – kas kaut kā iedunkā, lai močī uz priekšu. Cits ir pārāk stresains. Mēs nevaram kontrolēt kā mēs jūtamies, bet mēs varam kontrolēt mūsu emocijas. Ar to arī atšķiras pieaudzis no bērnišķīga.
Kas jūs būtu ja nebūtu reperi/paralēlās pasaules iedomās?
Dāvis – es būtu mākslinieks, gleznotājs. Tā bija man viena no izvēlēm pēc vidusskolas. Man māte ir māksliniece. Pirmais grafiti redzēts – 8 gadu vecumā. Un tur bija rakstīts kaut kas smieklīgs – sēne. Un tad es mammai teicu, paskaties, ka tur ir? Un tad viņa man izskaidroja ka tas ir grafiti, ielu māksla, un es sāku tam piešauties. Arī es agrāk zīmēju grafiti, un visi kas ar to nodarbojās tajā laikā arī klausījās hip-hop. Un es tiku ievlikt tajā virpulī. Un viss nosliecās uz mūziku. Bet tā es būtu nodarbojies ar mākslu.
Artūrs – Manā laikā kad es sāku repot, tas bija ļoti dīvaini, ja Tu esi reperis. Man pašam bija iekšējā doma, ka varbūt varētu sanākt. Jebkurā gadījumā tas būtu saistīts ar hiphop kopumā. Varbūt tas būtu ar sporta veidiem.
Ko var sagaidīt no Kontraflova nākamā gadā?
Dāvis – vēl vairāk mūzikas, vēl vairāk video klipus, vēl vairāk koncertu, vēl vairāk interviju. Būs vēl vairāk saturs. Mums ir idejas kuras vēl neesam izdevuši. Būs daudz vairāk visa.
Novēlējums mājas lapai: (Lai izdodas viss iecerētais un lai Jums izdodas arī nākamgad nointervēt mūsu grupu – STRAAAAA)